Tirgus informācija

Šodien no rīta gandrīz ar sirdi aizgāju, saņemot zvanus no mūsu klientiem par to, ka plānojama liela krīze gaļas liellopu tirgū. Nesapratu, ko esam nogulējuši un nepamanījuši, izlasīju biedrības rakstīto un sasmējos. Viss nebūt nav tik slikti kā tas tiek krāsots. Tāpēc no mums neliels raksts paskaidrojot katru pozīciju biedrības teiktajā….. 

 

Brexit ietekme uz gaļas liellopu tirgu ir nebūtiska. Lielbritānijas gaļas imports ir niecīgs un galvenie importētāji ir Īrija, Jauzēlande un tagad arī Brazīlija, kas nozīmē, ka no ES gaļas apjoma uz Lielbritāniju aiziet ļoti mazs daudzums, savukārt Lielbritānijas gaļas Eksports uz ES ir daudz lielāks. Tātad Lielbritānijai izstājoties no ES gaļas bilance veidojās ar deficītu ES un šie apjomi noteikti tiks atrasti vietējā tirgū, tāpec varam secināt, ka vienīgi ir iespējams gaļas cenas pieaugums, pie nosacījuma, ja Lielbritānija nenoslēdz 0% ievadmuitas līgumus gaļai ar ES. Ja noslēdz, mēs paliekam esošajā situācijā un cenas izmaiņas gaļas liellopu tirgū nemainās Brexit ietekmē: “Apvienotajā Karalistē gaļas pārstrādes uzņēmumi importē 26% no nepieciešamā gaļas apjomā, paŗējais nāk no vietējiem lauksaimniekiem….. Liellopu gaļa sastāda pusi no importa, kur lielākas piegādātājs ir Īrijas Republika……pērējie galvenie liellopu gaļas avoti ir Jaunzēlande, Vācija un Nīdelrande, bet pēdējo gadu laikā lielu un augošu apjomu piegādā Brazīlija…”, “Liellopu gaļas eksports no UK sastādada lielāko daļu no UK ieņēmumumiem, ekporta valstis ES galvenokārt ir Francija, Īrija un Nīderlande….”( Avots (skatīts 08.07.2019 plskt. 23:01)): https://britishmeatindustry.org/industry/imports-exports/) . 

 

Vienīgais ko Brexit sakarā varam pateikt ir investējiet vairāk naudu savās samniecībās, lai radītu vairāk darba vietas mūsu māsām un brāļiem, kuri atgriezīsiem dzimtenē pēc Lielbritānijas darba tirgus aizvēršanas. 



Mercosur, lai arī kā to izrunā….. Šī ir tirgus savienība, kura apvieno lielākās Dienvidamerikas valstis, lai varētu veidot tirdzniecības līgumus ar citām ekeonomiskajām savienībām, kā piemēram ES. Kas attiecās uz liellopu gaļas importu ES, tiek importēta augstas kvalitātes liellopu gaļa daudzajiem Argenitāns un Brazīlijas steiku restorāniemES lielākajās galvas pilsētās.  Tas ir ekskluzīvs nišas produkts, kura apjoms šajā līgumā ir ierobežots un aplikts ar muitas nodokli 7.5% un ierobežots no 200 000 tonnām un 99 000 tonnām. Imports no šī līguma sastādīs 1.2% gaļas ko patērējam ES. ES komisija uzskata, ka patstāvīgi tiek atvērti jauni tirgi gaļas eksportam un tiek panākts līdzsvars gaļas ražošanā un eksportā. Apskatot jauno līgumu redzam tikai uzlabojumus un labākus apstākļus ES lauksaimniekiem, te būtu vieta padomam piensaimniekiem, piensaimnieku kooperatīviem un piena pārstrādātājiem - Piena produktu muitas nodoklis jaunajā līgumā ir 0% līdzšinējo 28% vietā, līdz ar to jaunas iespējas, jauni horizonti.

Šis tirzniecības līgums paredz uzlabot ES lauksaimniecības produktu konkurētspēju. Visi importa apjomi tiek turēti zem ciešām kvotām, lai neviens produkts neieplūstu ES pārlieku lielā daudzumā degradējot vietējos ražotājus. ES ir atvēlējus 1 milijardu EUR tirgus atbalstam, ja šis līgums negatīvā veidā ietekmēs ES lauksaimniekus. (Avots (Skatīts 09.07.2019 plskt. 00:57)): http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=2039; http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2019/june/tradoc_157955.pdf)



Polijas tirgus. Poļi pirka visu, lēti, ātri un gandrīz droši, ja seņem priekšapmaksu. Tasinība, ka Polijas gaļas tirgus šobrīd piedzīvo krīzi. Valsts subsidējusi barības ražošanu, lielus kukurūzas sējumus līdz pat tādam apmēram, ka barību saražot nemaksā neko. Polijas kautuves investēja naudu lētos dzīvniekos un deva tos nobarošanai lauksaimniekiem, kuri tos baroja par barību, par kuru ES un Polijas valdība ar dažādām subsīdijām jau ir samaksājusi. Līdz ar to sasniedzot punktu, ka Polijas nobarošanas fermas ir pilnas un, kad jāsāk kaut izrādās ir pārprodukcija. Šobrīd, lai nokautu buļļus ir jāgaida ilgās rindās un priekšroka tiek dota telēm, līdz ar to liels dzīvnieku apjoms ir pāraudzis, bez ātrām un izdevīgām realizācijas iespējām. Tāpēc Polijas tirgus sāk stagnēt. 

 

Visam pienāk savs gals un arī tirgū ir jābūt pārmaiņām. Esam jau atraduši alternatīvas Polijas tirgum vidējas klases dzīvniekiem, lai to cena nekristu Polijas tirgus dēļ. Mūsu atbildība ir reaģēt uz izmaiņām tirgus situācijās un rast risinājums, ko mēs arī veiksmīgi darām. 

 

Kas attiecās uz Turcijas tirgu. Nav nekādas pazīmes nedz tirgū, nedz varas iestādīs, ka Turcija varētu apturēs savus ES importus, tieši otrādāk in plānots liels nobarojamo dzīvnieku deficīts Turcijā sākot ar septembri, un Turcijas tirgus šobrīd ir atvērts un būs atvērts līdz nākošajam plānošanas periodam. Lai arī poļi pirka lielu apjomu, tie pat nestāvēja tuvu turku cenām. Turkiem cenu konkurenci vienmēr sastādījušas un vienmēr sastādīs ES lielās nobarotājas Horvātijā,Grieķija, Itālijā un ārpus ES Izraēlā. 

 

Nav pamata satraukumam. Vinemēr apsveram savas investīcijas un izvērtējam kā tās palīdzēs samazināt ražošanas pašizmaksu. 



Kas vada Gaļas liellopu audzētāju biedrību? Kas vada biedrības sociālos kontus? Kas sēj bailes un šaubas mūsu nozarē bez pamatojuma? Kas no tā iegūst? Šis raksts atgādina iepreikšējās Amerikas prezidenta vēlēšanas pilns ar viltus ziņām, gudriem vārdiem ,kuri nevienam neko nenozīmē un utopiskiem spriedelējumiem par starptautiskiem procesiem, kuriem nav nekāda seguma. 

 

Godīgi sakot liekās, ka biedrības ieraksts ir nekas vairāk kā Krastu autobusa pieturā ar 2l aliņu sacerētas pasakas, bez jebkāda pamatojuma, vai arī centieni paskaidrot zemās cenas šajā un nākamajā sezonā gaļas liellopiem savā izsolē. Padoms - nepārdodam dzīvniekus pirms izsolēm un cenas būs labā līmenī. 

Atpakaļ